Antālijas pilsēta


  • Platība : 20.815 km²
  • Iedzīvotāju skaits : 1.719.751 (2000. gada dati)
  • Antālija ir viens no lielajiem civilizācijas šūpuļiem, kas glabā senu kultūras, arhitektūras un mākslas mantojumu. Antālijas provinces pasakainā daba – tirkizzilās pludmales un līči, stāvās kalnu grēdas, biezie, tumsnējie meži un rūsganās stepes, papildina un izceļ daudzās vēstures liecības, kas saglabājušās kā seno celtņu drupas pat no 2. gs.p.m.ē.Antalija Antālija glabā antīko grieķu, romiešu, persiešu, bizantiešu un Osmaņu impērijas vēsturi cauri gadu tūkstošiem, par ko liecina arheoloģiski izpētītās un tūristu apskatei piedāvātās vairākas seno pilsētu drupas. Vēsturiskas liecības par savu klātbūtni atstājuši arī heti, armēņi un seldžuki.


    Pateicoties tās dabiskajam skaistumam, patīkamajam klimatam un unikālajām vēstures liecībām, Antālija ir galvenais tūrisma centrs visā Turcijā un tiek dēvēta par Turcijas Rivjēru. Antālijā aktīvo atpūtu, izklaidi vai vienkārši relaksāciju lieliski var apvienot ar kultūras, izziņas un konferenču tūrisma iespējām. Pilsētā ir ne tikai plaša daudzveidība ar viesnīcām, restorāniem, bāriem, naktsklubiem un veikaliem, bet arī Antālija ir vieta, kur ik gadu notiek tādi sporta pasākumi kā starptautiskās pludmales volejbola, tenisa, kanoe laivošanas čempionāti, triatlona un golfa pasaules kausu izcīņas. 1995. gadā atvērtais kultūras centrs piedāvā mūzikas, teātra un krāšņas radošās mākslas baudīšanas iespējas. Mūsdienu modernā pasaule pilsētās vienlaicīgi kontrastē ar ciematu ļaužu ikdienu un dzīves veidu.


    harbour in antalya

    Tūristiem vispievilcīgākā ir pilsētas centrālā daļa – vecpilsēta jeb Kaleici (Kaleiçi) ar romiešu celtajām mūra sienu drupām un interesantajiem muzejiem. Antālija ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām Anatolijas pussalā. Karain alā (Karain), kas atrodas aptuveni 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Antālijas centra ir atrasti pierādījumi pat no paleolīta laikmeta, kas liecina par astoņu cilvēku lielas grupas apmetni. Daži no atrastajiem sadzīves priekšmetiem alā ir pat vairāk kā vienu miljonu gadu veci.

    Pateicoties izejai uz jūru un ostām, kā arī klimatiskajiem apstākļiem, kas nodrošina bagātīgas ražas, Antāliju iekārojuši un iekarojuši dažādi ieceļotāji daudzu gadu tūkstošu garumā. Kā rezultātā mūsdienās Antālija un tās apkārtne var lepoties ar bagātīgu seno tautu un civilizāciju kultūras mantojuma liecībām. Šeit ir tikusi dibināta viena no vēsturē pirmajām zināmajām nozīmīgākajām apvienībām – Likijas Apvienība (Lycian Union). Šī apvienība, kas savā pastāvēšanas laikā tika atzīta par spēcīgāko visā reģionā, izmantoja sistēmu, kuras pamatā bija tās valstisko veidojumu balsošana ar vienu, divām vai trīs balsīm, kas katram valstiskajam veidojumam tika piešķirtas, atkarībā no to lieluma un nozīmīguma. Likijas Apvienības robežas bija vērā ņemamas – no mūsdienu Antālijas rietumu daļas līdz pat Fethijei (Fethiye) Muglas provincē. Pilsēta tikusi ne tikai pirātu aplaupīta, bet arī laiku pa laikam nonākusi to pakļautībā. Tā kā tieši Antālija ir vieta, no kuras sāka izplatīties kristietība visā Anatolijas pussalā šeit ir saglabājušās daudzas baznīcas, kapelas un citas celtnes, kas datējamas ar kristiešu ēras aizsākumiem. Plašas un bagātīgas kolekcijas gan ar kristietības, gan ar islāma kultūras pieminekļiem ir vērojamas visa reģiona muzejos. Antāliju un tās provinci apvija daudz dažādu leģendu un stāstu, kas saglabājušies no seniem laikiem līdz mūsdienām. Leģenda vēsta, ka visā pasaulē pazīstamais Svētais Nikalauss jeb Ziemassvētku vecītis ir cēlies no Antālijas reģiona.

    Gadu desmitiem pilsētas ekonomiskā labklājība bija balstīta uz lauksaimniecības un zvejniecības attīstību, līdz 1970. gados, ieplūstot investīcijām, strauji sāka attīstīties tūrisma nozare. Šodien Antālija ir ne tikai lielākais tūrisma centrs visā Turcijā, bet arī visas Vidusjūras reģiona Austrumu daļā.